Mūsu organizācijā ir
apvienojušies tie LNB biedri, kuri dzīvo neredzīgo ciematā - Strazdumuižā. Uz 2000.
gada 1. decembri organizācijas uzskaitē ir 280 biedri. No viņiem 149 ir jaunāki par 60
gadiem.
Organizācijas vēsturē svarīga nozīme ir bijusi diviem faktoriem:
1. Tieši šeit - Juglā tika likti pamati LNB materiāli tehniskajai
bāzei, kam bija izšķiroša nozīme redzes invalīdu labklājības attīstībā
turpmākajos 40 gados.
Četrdesmito gadu beigās LPSR Sociālās nodrošināšanas ministrijai
piederošajās mācību un ražošanas darbnīcās strādāja vairāki desmiti redzes
invalīdu. Domājot par to, kā uzlabot savus dzīves un darba apstākļus nākotnē,
cilvēki nonāca pie pārliecības par nepieciešamību pašiem organizēt un vadīt
ražošanu. Pēc ilgstošām sarunām ar ministriju 1949. gada martā LPSR Neredzīgo
biedrība pārņēma darbnīcas savā īpašumā, un šis notikums ir biedrības
materiāli tehn
iskās
bāzes izveidošanas sākums;
2. 1951. gadā internātskolas skolēni, skolotāji, kā arī studenti
izveidoja savu skolēnu, studentu un pedagogu pirmorganizāciju (SSP). SSP kļuva par
pirmo LNB struktūrvienību. Tādējādi tika likti pamati un uzkrāta pieredze LNB
struktūrvienību darbam, kas vēlāk aptvēra visu Latvijas teritoriju.
Organizācija ir nodibināta
1958. gada 13. jūnijā. Toreiz tās nosaukums bija Rīgas Mācību ražošanas uzņēmuma
(RMRU) pirmorganizācija. 1959. gadā uzņēmumā strādāja 409 cilvēki, no tiem 290 -
invalīdi. Tur izgatavoja sukas, otas, pinumus, audumus, plastmasas un koka
izstrādājumus. Ražošanas turpmāko attīstību būtiski ietekmējošs faktors bija
zemsprieguma elektroaparatūras un kartonāžas izstrādājumu ražošanas ieviešana
sešdesmitajos
gados.
Vēlāk RMRU kļuva par lielāko uzņēmumu gan produkcijas apjoma, gan strādājošo
skaita ziņā starp Padomju Savienības redzes invalīdu uzņēmumiem.
RMRU pirmorganizācijas galvenie uzdevumi bija:
- invalīdu darbā iekārtošana;
- darba drošības un redzes invalīdiem piemērotu darba apstākļu
radīšanas kontrole;
- rūpes par sadzīves apstākļu uzlabošanu.
1992. gadā, sākoties pārejai uz tirgus ekonomiku, strauji
samazinājās pieprasījums pēc mūsu ražotajiem izstrādājumiem. Šīs pārmaiņas
tautsaimniecībā, kā arī LNB vadības neprasme organizēt ražošanu
atbilstoši jaunajiem apstākļiem kļuva par galvenajiem iemesliem, kādēļ 1998. gada
martā tika pārdoti trīs lielākie uzņēmuma korpusi. Pašlaik vienīgajā atlikušajā
ražošanas korpusā, kur izveidots SIA LNB Jugla, s
trādā 9 redzes invalīdi; 8 strādā LNB
struktūrvienībās; 40 ir atraduši darbu citur - valsts iestādēs un uzņēmumos. Daži
veiksmīgi strādā kā pašnodarbinātās personas, lielākoties tradicionālajās
masieru un pinēju profesijās.
Organizācijas biedru dzīves apstākļus labvēlīgi ietekmē tas, ka
viņi dzīvo vienkopus - valsts nozīmes redzes invalīdu sporta, izglītības un
rehabilitācijas iestāžu tuvumā.
Šeit Juglā atrodas LNB Rehabilitācijas centrs, Latvijas Neredzīgo
Sporta savienība, Latvijas Neredzīgo Bibliotēka un Strazdumuižas internātskola -
attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem.
Ar šīm iestādēm organizācijas biedriem ir cieša sadarbība.
Daudzi no viņiem ir devuši nenovērtējamu ieguldījumu to darbībā, tādējādi
veicinot visu Latvijas redzes invalīdu rehabilitāciju un integrāciju.
Rehabilitācijas centrā, ko kopš 1995. gada jūnija vada Valdis
Stilve, Latvijas iedzīvotāji ar redzes traucējumiem var saņemt elementāro
rehabilitāciju un profesionālo apmācību masieru un klūdziņu pinēju profesijās.
Pateicoties privāto fondu un valsts atbalstam, tur ir izveidots arī unikāls datoru
centrs, kura iespējas labprāt izmanto mūsu organizācijas biedri. Datoru centrā var
iemācīties veikt datora operācijas, strādājot gan ar runas sintēzes un
palielinājuma programmā
m, gan ar Braila rindu, kas ir vienīgā visā valstī.
Sporta aktivitātēs LNB un mūsu organizācijas biedri piedalās jau
kopš piecdesmitajiem - sešdesmitajiem gadiem: tad darbojās šaha, dambretes un
vieglatlētikas pulciņi. Vēlāk sāka nodarboties arī ar citiem sporta veidiem.
Šahisti un dambretisti ar panākumiem piedalījās pilsētas un Republikas čempionātos
un turnīros, līdzvērtīgi spēlējot ar redzīgiem partneriem.
Latvijas Sporta savienību 1992. gadā nodibināja 12 redzes invalīdu
sporta entuziasti. Tas tika darīts ar mērķi turpināt LNB sporta tradīcijas,
neskatoties uz pastāvošām finansiālajām grūtībām. Sporta Savienības prezidents
Valdis Stilve - viens no Latvijas aktīvākajiem sporta pasākumu iedvesmotājiem un
organizētājiem - sabiedriskā kārtā vada šo
organizāciju kopš tās dibināšanas.
Pateicoties sadarbībai ar Sporta Savienību, šeit dzīvojošajiem
redzes invalīdiem ir labas iespējas piedalīties šaha, dambretes, domino u.c.
sacensībās, kas tiek regulāri organizētas gan vietējā, gan republikas mērogā.
Latvijas Neredzīgo Bibliotēku
20 gadus vada Tamāra Melberga. Bibliotēkā ir bagātīga Braila (reljefā punktraksta)
grāmatu krātuve. Tā ir specializējusies arī kasetēs ierakstīto grāmatu
izgatavošanā, kas ir īpaši iecienītas neredzīgo un vājredzīgo lasītāju
vidū.
Skolā - jaunās paaudzes izglītības un audzināšanas jomā vairāk
nekā 40 gadus strādā Valija Briede. Neskatoties uz pilnīgu redzes zudumu, viņa ar
panākumiem strādā par vēstures skolotāju. Valsts Valijas Briedes nopelnus ir
atzinusi, 1997. gadā apbalvojot skolotāju ar Triju zvaigžņu ordeni.
Organizācijas biedru dzīvē neatņemama vieta ir kultūrai un
pašdarbības mākslai.
Jau organizācijas dibināšanas laikā darbojies dramatiskais
kolektīvs, grāmatu lasīšanas pulciņš, sieviešu, vīru un jauktais koris, pūtēju
un estrādes orķestris.
1963. gadā tika uzcelta kluba ēka, un pašdarbības kolektīvi ieguva
telpas, kur mēģināt un koncertēt.
Koris Jolanta, kam šogad apritēja 116 gadu, ir pirmais koris
Rīgā, un otrais vecākais koris Latvijā. 1969. gadā kolektīvam, ko vadīja diriģents
Arnolds Skride, tika piešķirts tautas kora nosaukums.
Vēl jāpiemin fakts, ka Strazdumuižas klubā darbojas viens no
Latvijā vecākajiem pūtēju orķestriem - kolektīvs, kas šogad svinēja savu simto
gadskārtu. Pūšamo instrumentu spēle pie mums ir lielā cieņā. Orķestris ir bijis
populārs un guvis atzinību par augstvērtīgu muzikālo sniegumu.
LNB mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi ar vieskoncertiem
apbraukāja gandrīz vai visu Padomju pārvaldīto teritoriju.
Vairāk nekā 60 gadus (visu radošo mūžu) pašdarbības
muzicēšanai, kā arī jauno muzikantu izglītošanai ir veltījis Voldemārs Sulainis.
Lielā mērā, tieši pateicoties Voldemāram Sulainim, muzicēšanas kultūra sasniedza
tik augstu līmeni. Viņš deva pirmās zināšanas un iemaņas daudziem muz
ikantiem, no kuriem vēlāk izauga
talantīgi komponisti un izpildītāji, kā piemēram, Edgars Runga (pianists un kora
dziesmu komponists), Viktors Gusevs (bajānists), Vera Ļihoņina (vokāliste), Dailonis
Ezeriņš (aranžētājs un dziedātājs).
1992. gadā finansu līdzekļu trūkuma dēļ tika atlaisti darbinieki
un kluba darbs apsīka. Neskatoties uz lielajām grūtībām, pēc gada (1993.gada
augustā) klubs atsāka darbu, pateicoties Ņinas Kramiņas enerģijai un
pašaizliedzībai. Tagad, Rīgas domes atbalstīts, Strazdumuižas klu
bs radoši strādā, pulcējot
pašdarbības māksliniekus un klausītājus.
Strazdumuižas organizācija allaž ir rūpējusies par biedru
sadzīves apstākļiem, savā darbā par prioritāti izvirzot redzes invalīdiem
piemērotas vides iekārtošanu neredzīgo ciematā un RMRU. Līdz 1985. gadam neredzīgo
ciematā LNB uzcēla 12 dzīvojamās mājas. Deviņdesmitajos gados
celtniecību pārtrauca, un daudzi projekti palika nerealizēti.
Mēs palīdzam saviem biedriem - 1., 2. grupas redzes invalīdiem
saņemt, izvēlēties un apgūt viņiem īpaši piemērotus tiflotehnikas
palīglīdzekļus, kas palīdz orientēties apkārtējā vidē, iegūt un apstrādāt
informāciju, veikt mājas darbus utt.
Organizācija palīdz pašvaldībai organizēt redzes invalīdu
sociālo aprūpi, sadarbībā ar sociālās palīdzības dienestu apzināt
maznodrošināto organizācijas biedru sadzīves vajadzības, lai nodrošinātu viņiem
nepieciešamās un iespējamās palīdzības saņemšanu.
Tiek organizēta humānās palīdzības un ziedojumu sarūpēšana un
piegāde organizācijas biedriem, sadarbojoties ar dažādiem sponsoriem (uzņēmumiem,
fondiem, nevalstiskajām organizācijām).
Organizācijas speciālisti rehabilitācijas jautājumos sniedz redzes
invalīdiem elementārās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī palīdz nokārtot
elementārās rehabilitācijas pakalpojumu un profesionālās apmācības saņemšanu LNB
Rehabilitācijas centrā.
Pateicoties Sorosa fonda - Latvija palīdzībai 1999. gadā bija
iespējams iegādāties nepieciešamo datortehniku un speciālās programmas redzes
invalīdu darbam, izveidot organizācijas Mājas lapu Internetā. Tagad interesenti šeit
var strādāt ar datoru, runas sintēzes un palielinošajām programmām, uzlabojot savas
darba iespējas un pilnveidojot izglītību.
Neredzīgo un vājredzīgo cilvēku dzīvē liela nozīme ir radio.
Tādēļ senas ir vietējā radio pastāvēšanas un darbības tradīcijas. Sakarā ar
ražošanas uzņēmuma bankrotu radio darba turpināšanai bija nepieciešama
pārcelšanās uz jaunām telpām. Pateicoties tam, ka mums izdevās atrast sponsoru
(Rīgas dome), pašlaik organizācijas radio ir uzsācis darbu, i
zmantojot jaunu atskaņošanas aparatūru. Raidīšanai
tiek izmantotas pilsētas radio translācijas līnijas. Katru darba dienu, klausoties
vietējo radio, iedzīvotāji var uzzināt par sadzīves un kultūras aktualitātēm
Rīgā un Strazdumuižā. Svarīga vieta raidījumos ir atvēlēta laikrakstu un žurnālu lasīšanai.
Organizācijas 42 gadu pastāvēšanas laikā to ir vadījuši
priekšsēdētāji:
- Arvīds Vāns (1958.-59.);
- Eduards Ubeiks (1959.-63.);
- Aleksandrs Lācis (1963.-70.);
- Valija Runga (1970.-97.).
Palaik sabiedrisko
darbu
organizācijā vada valde 8 cilvēku sastāvā un tās ievēlētais priekšsēdētājs
Pēteris Locāns, kurš šajā amatā strādā kopš 1997. gada marta.
Nevar šeit nepieminēt tos
sabiedriskos darbiniekus, kuri ir devuši lielu, nenovērtējamu ieguldījumu gan
organizācijas, gan arī visas biedrības attīstībā:
- Meikuls Gudriņiks, kura darbības laikā tika likti pamati LNB
materiāli tehniskajai bāzei;
- Jānis Čakstēns, kurš bija LNB priekšsēdētājs vairāk nekā 20
gadus (1961.-82.). Pateicoties Jāņa Čakstēna un viņa kolēģu darbam, biedrība
piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu;
- Kārlis Fernests;
- Aleksandrs Svilāns;
- Edgars Runga;
- Alma Tērauda;
- Vladimirs Krops un vēl daudzi citi.
Dažu mūsu cilvēku sasniegumi zinātnē un mākslā ir zināmi visā
valstī.
LU emeritētā profesora, habilitētā matemātikas zinātņu doktora
Aivara Lorenca nopelnus matemātikas attīstībā Latvijā ir atzinis Amerikas
Biogrāfiskais institūts, pasludinot viņu par gada cilvēku un apbalvojot ar zelta
medaļu 1995. gadā.
Latvijas muzikanti labprāt aranžē un izpilda Imanta Ozola
komponētās dziesmas. Dažas no tām ir ieguvušas godalgotas vietas radio dziesmu
aptaujās. Vislielākie panākumi - 1990. gadā, kad dziesma Rudens roze ieguva
pirmo vietu mikrofona aptaujā.
Imanta Smirnova dzejoļi jau ilgus gadus iepriecina gan mūsu žurnāla
Rosme, gan valsts preses izdevumu lasītājus. Imants Smirnovs ir arī daudzu Imanta
Ozola dziesmu tekstu autors.
Daudzi Strazdumuižas iedzīvotāji ar gandarījumu atceras to, ka
viņu enerģiskajai rīcībai bijusi ievērojama, varbūt pat izšķiroša loma cīņā
par bezmaksas braukšanas tiesību saglabāšanu invalīdiem sabiedriskajā transportā.
Organizācija aktīvi un radoši sadarbojas ar valsts un pašvaldības
institūcijām, aizstāvot tur redzes invalīdu intereses.