Latvijas Neredzīgo biedrības
(turpmāk - LNB) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Strazdumuižas organizācija (turpmāk - organizācija).
Organizācija dibināta 1958. gada 13. jūnijā.Organizācijas vadības institūcija:
LNB Strazdumuižas organizācijas valde
adrese: Pāles iela 14/2, Rīga, LV-1024
tālrunis: 7 531911
E-mail: pales@latnet.lv
organizācijas priekšsēdētajs: Pēteris Locāns,
speciāliste rehabilitācijas un sociālās aprūpes jautājumos: Laila Vita Auzāne.
Organizācijas struktūra
Organizācijā ietilpst 4 vietējās organizācijas:
Neredzīgo ciemata vietējā organizācija,
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas vietējā organizācija.
LNB SIA Jugla.
Mūsu organizācijā ir apvienojušies tie LNB biedri, kuri dzīvo neredzīgo ciematā - Strazdumuižā. Uz 2000. gada 1. decembri organizācijas uzskaitē ir 280 biedri. No viņiem 149 ir jaunāki par 60 gadiem.
Organizācijas vēsturē svarīga nozīme ir bijusi diviem faktoriem:
1. Tieši šeit - Juglā tika likti pamati LNB materiāli tehniskajai bāzei, kam bija izšķiroša nozīme redzes invalīdu labklājības attīstībā turpmākajos 40 gados.
Četrdesmito gadu beigās LPSR Sociālās nodrošināšanas ministrijai piederošajās mācību un ražošanas darbnīcās strādāja vairāki desmiti redzes invalīdu. Domājot par to, kā uzlabot savus dzīves un darba apstākļus nākotnē, cilvēki nonāca pie pārliecības par nepieciešamību pašiem organizēt un vadīt ražošanu. Pēc ilgstošām sarunām ar ministriju 1949. gada martā LPSR Neredzīgo biedrība pārņēma darbnīcas savā īpašumā, un šis notikums ir biedrības materiāli tehn
iskās bāzes izveidošanas sākums;2. 1951. gadā internātskolas skolēni, skolotāji, kā arī studenti izveidoja savu skolēnu, studentu un pedagogu pirmorganizāciju (SSP). SSP kļuva par pirmo LNB struktūrvienību. Tādējādi tika likti pamati un uzkrāta pieredze LNB struktūrvienību darbam, kas vēlāk aptvēra visu Latvijas teritoriju.
Organizācija ir nodibināta 1958. gada 13. jūnijā. Toreiz tās nosaukums bija Rīgas Mācību ražošanas uzņēmuma (RMRU) pirmorganizācija. 1959. gadā uzņēmumā strādāja 409 cilvēki, no tiem 290 - invalīdi. Tur izgatavoja sukas, otas, pinumus, audumus, plastmasas un koka izstrādājumus. Ražošanas turpmāko attīstību būtiski ietekmējošs faktors bija zemsprieguma elektroaparatūras un kartonāžas izstrādājumu ražošanas ieviešana sešdesmitajos
gados. Vēlāk RMRU kļuva par lielāko uzņēmumu gan produkcijas apjoma, gan strādājošo skaita ziņā starp Padomju Savienības redzes invalīdu uzņēmumiem.RMRU pirmorganizācijas galvenie uzdevumi bija:
- invalīdu darbā iekārtošana;
- darba drošības un redzes invalīdiem piemērotu darba apstākļu radīšanas kontrole;
- rūpes par sadzīves apstākļu uzlabošanu.
1992. gadā, sākoties pārejai uz tirgus ekonomiku, strauji samazinājās pieprasījums pēc mūsu ražotajiem izstrādājumiem. Šīs pārmaiņas
tautsaimniecībā, kā arī LNB vadības neprasme organizēt ražošanu atbilstoši jaunajiem apstākļiem kļuva par galvenajiem iemesliem, kādēļ 1998. gada martā tika pārdoti trīs lielākie uzņēmuma korpusi. Pašlaik vienīgajā atlikušajā ražošanas korpusā, kur izveidots SIA LNB Jugla, s
trādā 9 redzes invalīdi; 8 strādā LNB struktūrvienībās; 40 ir atraduši darbu citur - valsts iestādēs un uzņēmumos. Daži veiksmīgi strādā kā pašnodarbinātās personas, lielākoties tradicionālajās masieru un pinēju profesijās.Organizācijas biedru dzīves apstākļus labvēlīgi ietekmē tas, ka viņi dzīvo vienkopus - valsts nozīmes redzes invalīdu sporta, izglītības un rehabilitācijas iestāžu tuvumā.
Šeit Juglā atrodas LNB Rehabilitācijas centrs, Latvijas Neredzīgo Sporta savienība, Latvijas Neredzīgo Bibliotēka un Strazdumuižas internātskola - attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem.
Ar šīm iestādēm organizācijas biedriem ir cieša sadarbība. Daudzi no viņiem ir devuši nenovērtējamu ieguldījumu to darbībā, tādējādi veicinot visu Latvijas redzes invalīdu rehabilitāciju un integrāciju.
Rehabilitācijas centrā, ko kopš 1995. gada jūnija vada Valdis Stilve, Latvijas iedzīvotāji ar redzes traucējumiem var saņemt elementāro rehabilitāciju un profesionālo apmācību masieru un klūdziņu pinēju profesijās. Pateicoties privāto fondu un valsts atbalstam, tur ir izveidots arī unikāls datoru centrs, kura iespējas labprāt izmanto mūsu organizācijas biedri. Datoru centrā var iemācīties veikt datora operācijas, strādājot gan ar runas sintēzes un palielinājuma programmā
m, gan ar Braila rindu, kas ir vienīgā visā valstī.Sporta aktivitātēs LNB un mūsu organizācijas biedri piedalās jau kopš piecdesmitajiem - sešdesmitajiem gadiem: tad darbojās šaha, dambretes un vieglatlētikas pulciņi. Vēlāk sāka nodarboties arī ar citiem sporta veidiem. Šahisti un dambretisti ar panākumiem piedalījās pilsētas un Republikas čempionātos un turnīros, līdzvērtīgi spēlējot ar redzīgiem partneriem.
Latvijas Sporta savienību 1992. gadā nodibināja 12 redzes invalīdu sporta entuziasti. Tas tika darīts ar mērķi turpināt LNB sporta tradīcijas, neskatoties uz pastāvošām finansiālajām grūtībām. Sporta Savienības prezidents Valdis Stilve - viens no Latvijas aktīvākajiem sporta pasākumu iedvesmotājiem un organizētājiem - sabiedriskā kārtā vada šo
organizāciju kopš tās dibināšanas.Pateicoties sadarbībai ar Sporta Savienību, šeit dzīvojošajiem redzes invalīdiem ir labas iespējas piedalīties šaha, dambretes, domino u.c. sacensībās, kas tiek regulāri organizētas gan vietējā, gan republikas mērogā.
Latvijas Neredzīgo Bibliotēku 20 gadus vada Tamāra Melberga. Bibliotēkā ir bagātīga Braila (reljefā punktraksta) grāmatu krātuve. Tā ir specializējusies arī kasetēs ierakstīto grāmatu izgatavošanā, kas ir īpaši iecienītas neredzīgo un vājredzīgo lasītāju
vidū.Skolā - jaunās paaudzes izglītības un audzināšanas jomā vairāk nekā 40 gadus strādā Valija Briede. Neskatoties uz pilnīgu redzes zudumu, viņa ar panākumiem strādā par vēstures skolotāju. Valsts Valijas Briedes nopelnus ir atzinusi, 1997. gadā apbalvojot skolotāju ar Triju zvaigžņu ordeni.
Organizācijas biedru dzīvē neatņemama vieta ir kultūrai un pašdarbības mākslai.
Jau organizācijas dibināšanas laikā darbojies dramatiskais kolektīvs, grāmatu lasīšanas pulciņš, sieviešu, vīru un jauktais koris, pūtēju un estrādes orķestris.
1963. gadā tika uzcelta kluba ēka, un pašdarbības kolektīvi ieguva telpas, kur mēģināt un koncertēt.
Koris Jolanta, kam šogad apritēja 116 gadu, ir pirmais koris Rīgā, un otrais vecākais koris Latvijā. 1969. gadā kolektīvam, ko vadīja diriģents Arnolds Skride, tika piešķirts tautas kora nosaukums.
Vēl jāpiemin fakts, ka Strazdumuižas klubā darbojas viens no Latvijā vecākajiem pūtēju orķestriem - kolektīvs, kas šogad svinēja savu simto gadskārtu. Pūšamo instrumentu spēle pie mums ir lielā cieņā. Orķestris ir bijis populārs un guvis atzinību par augstvērtīgu muzikālo sniegumu.
LNB mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi ar vieskoncertiem apbraukāja gandrīz vai visu Padomju pārvaldīto teritoriju.
Vairāk nekā 60 gadus (visu radošo mūžu) pašdarbības muzicēšanai, kā arī jauno muzikantu izglītošanai ir veltījis Voldemārs Sulainis. Lielā mērā, tieši pateicoties Voldemāram Sulainim, muzicēšanas kultūra sasniedza tik augstu līmeni. Viņš deva pirmās zināšanas un iemaņas daudziem muz
ikantiem, no kuriem vēlāk izauga talantīgi komponisti un izpildītāji, kā piemēram, Edgars Runga (pianists un kora dziesmu komponists), Viktors Gusevs (bajānists), Vera Ļihoņina (vokāliste), Dailonis Ezeriņš (aranžētājs un dziedātājs).1992. gadā finansu līdzekļu trūkuma dēļ tika atlaisti darbinieki un kluba darbs apsīka. Neskatoties uz lielajām grūtībām, pēc gada (1993.gada augustā) klubs atsāka darbu, pateicoties Ņinas Kramiņas enerģijai un pašaizliedzībai. Tagad, Rīgas domes atbalstīts, Strazdumuižas klu
bs radoši strādā, pulcējot pašdarbības māksliniekus un klausītājus.Strazdumuižas organizācija allaž ir rūpējusies par biedru sadzīves apstākļiem, savā darbā par prioritāti izvirzot redzes invalīdiem piemērotas vides iekārtošanu neredzīgo ciematā un RMRU. Līdz 1985. gadam neredzīgo
ciematā LNB uzcēla 12 dzīvojamās mājas. Deviņdesmitajos gados celtniecību pārtrauca, un daudzi projekti palika nerealizēti.
Mēs palīdzam saviem biedriem - 1., 2. grupas redzes invalīdiem saņemt, izvēlēties un apgūt viņiem īpaši piemērotus tiflotehnikas palīglīdzekļus, kas palīdz orientēties apkārtējā vidē, iegūt un apstrādāt informāciju, veikt mājas darbus utt.
Organizācija palīdz pašvaldībai organizēt redzes invalīdu sociālo aprūpi, sadarbībā ar sociālās palīdzības dienestu apzināt maznodrošināto organizācijas biedru sadzīves vajadzības, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamās un iespējamās palīdzības saņemšanu.
Tiek organizēta humānās palīdzības un ziedojumu sarūpēšana un piegāde organizācijas biedriem, sadarbojoties ar dažādiem sponsoriem (uzņēmumiem, fondiem, nevalstiskajām organizācijām).
Organizācijas speciālisti rehabilitācijas jautājumos sniedz redzes invalīdiem elementārās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī palīdz nokārtot elementārās rehabilitācijas pakalpojumu un profesionālās apmācības saņemšanu LNB Rehabilitācijas centrā.
Pateicoties Sorosa fonda - Latvija palīdzībai 1999. gadā bija iespējams iegādāties nepieciešamo datortehniku un speciālās programmas redzes invalīdu darbam, izveidot organizācijas Mājas lapu Internetā. Tagad interesenti šeit var strādāt ar datoru, runas sintēzes un palielinošajām programmām, uzlabojot savas darba iespējas un pilnveidojot izglītību.
Neredzīgo un vājredzīgo cilvēku dzīvē liela nozīme ir radio. Tādēļ senas ir vietējā radio pastāvēšanas un darbības tradīcijas. Sakarā ar ražošanas uzņēmuma bankrotu radio darba turpināšanai bija nepieciešama pārcelšanās uz jaunām telpām. Pateicoties tam, ka mums izdevās atrast sponsoru (Rīgas dome), pašlaik organizācijas radio ir uzsācis darbu, i
zmantojot jaunu atskaņošanas aparatūru. Raidīšanai tiek izmantotas pilsētas radio translācijas līnijas. Katru darba dienu, klausoties vietējo radio, iedzīvotāji var uzzināt par sadzīves un kultūras aktualitātēm Rīgā un Strazdumuižā. Svarīga vieta raidījumos ir atvēlēta laikrakstu un žurnālu lasīšanai.Organizācijas 42 gadu pastāvēšanas laikā to ir vadījuši priekšsēdētāji:
- Arvīds Vāns (1958.-59.);
- Eduards Ubeiks (1959.-63.);
- Aleksandrs Lācis (1963.-70.);
- Valija Runga (1970.-97.).
Palaik sabiedrisko
darbu organizācijā vada valde 8 cilvēku sastāvā un tās ievēlētais priekšsēdētājs Pēteris Locāns, kurš šajā amatā strādā kopš 1997. gada marta.Nevar šeit nepieminēt tos sabiedriskos darbiniekus, kuri ir devuši lielu, nenovērtējamu ieguldījumu gan organizācijas, gan arī visas biedrības attīstībā:
- Meikuls Gudriņiks, kura darbības laikā tika likti pamati LNB materiāli tehniskajai bāzei;
- Jānis Čakstēns, kurš bija LNB priekšsēdētājs vairāk nekā 20 gadus (1961.-82.). Pateicoties Jāņa Čakstēna un viņa kolēģu darbam, biedrība piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu;
- Kārlis Fernests;
- Aleksandrs Svilāns;
- Edgars Runga;
- Alma Tērauda;
- Vladimirs Krops un vēl daudzi citi.
Dažu mūsu cilvēku sasniegumi zinātnē un mākslā ir zināmi visā valstī.
LU emeritētā profesora, habilitētā matemātikas zinātņu doktora Aivara Lorenca nopelnus matemātikas attīstībā Latvijā ir atzinis Amerikas Biogrāfiskais institūts, pasludinot viņu par gada cilvēku un apbalvojot ar zelta medaļu 1995. gadā.
Latvijas muzikanti labprāt aranžē un izpilda Imanta Ozola komponētās dziesmas. Dažas no tām ir ieguvušas godalgotas vietas radio dziesmu aptaujās. Vislielākie panākumi - 1990. gadā, kad dziesma Rudens roze ieguva pirmo vietu mikrofona aptaujā.
Imanta Smirnova dzejoļi jau ilgus gadus iepriecina gan mūsu žurnāla Rosme, gan valsts preses izdevumu lasītājus. Imants Smirnovs ir arī daudzu Imanta Ozola dziesmu tekstu autors.
Daudzi Strazdumuižas iedzīvotāji ar gandarījumu atceras to, ka viņu enerģiskajai rīcībai bijusi ievērojama, varbūt pat izšķiroša loma cīņā par bezmaksas braukšanas tiesību saglabāšanu invalīdiem sabiedriskajā transportā.
Organizācija aktīvi un radoši sadarbojas ar valsts un pašvaldības institūcijām, aizstāvot tur redzes invalīdu intereses.
Pēdējās izmaiņas lapā tika veiktas 17-Dec-2000.
Pāriet uz sākumlapu | Atpakaļ | Pāriet uz lapas sākumu
