Ilgvara Hofmaņa mājas lapa

================================

 

LŪGŠANA

    Kungs, Jēzu, es pateicos Tev un visiem tiem krietnajiem ļaudīm, kas caur Tavu spēku un palīgu, man ir devuši šo brīnišķo iespēju lietot Internetu! Es lūdzu Tevi, ak Kungs, lai tas nāktu man un citiem par svētību un nevis par piedauzību; kā jaunā iespēja necelt lepnības garu, bet ka es spētu, ak Kungs, rakstīt taisnību un vienīgi taisnību!

Āmen!

================

IEVADS

Attels: Ilgvars Hofmanis    Labdien! Mans vārds ir Ilgvars Hofmanis. Esmu neredzīgs. Strādāju neredzīgo skolā par vēstures skolotāju (ja vēlaties ko vairāk uzzināt par manu darbu, lūdzu rakstiet: pales@latnet.lv). Man ir 32 gadi. Neesmu precējies. Dzīvoju kopā ar vecākiem. Darba nav visai daudz, un es sava īpašā veidā varu lasīt trīs grāmatas reizē, piemēram, pašlaik es lasu kasetēs ieskaņoto - R. Hogard "Alens Kvotermens"; Braila (neredzīgo raksta) sistēmā latviešu valodā - A. Tolstoja "Sāpju ceļi" un angļu valodā - Hutchinson "The day of the Jacal". Klausos arī radio, gandrīz vienīgi valsts radio 1. programmu. Dažkārt arī uzrakstu kādu dzejoli (trīs no tiem varat izlasīt lapas beigās).

 

================

VIEDOKLIS

Politika

    Es esmu nacionāli konservatīvās partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" biedrs. Pašreizējo valdību uzskatu par vislabāko iespējamo. Nepilna gada laikā šī valdība spējusi samazināt bezdarbu par vienu procentu; ir likvidēta inflācija; samazināts budžeta deficīts.

    Nav šaubu, ka lielie uzņēmumi jāprivatizē. Valsts sektors mūsdienu ekonomikā nevar būt efektīvs. Valsts rokās varētu palikt daļa izglītības, medicīniskās aprūpes, sociālo un kultūras iestāžu. Jautājums par mežiem ir strīdīgs.

    Latvijai noteikti jāiestājas NATO un Eiropas Savienībā. Es piesaku nesaudzīgu karu eiroskeptiķiem. Cerams, ka Eiropas Sociālā harta drīz tiks ratificēta. Iestāšanās nebūt nenozīmē atteikšanos no nacionālajām interesēm. Tā piemēram, neraugoties uz starptautisko organizāciju spiedienu, Latvija aizstāv savus cūkgaļas ražotājus un pensiju reformu. Vispār varētu teikt, ka mūsdienu pasaulē globalizācija un nacionālās apziņas pieaugums ir saistīti dialektiski. Skoti, velsieši, fēri, kvebekieši un citi nebūt neatsakās rotāt pasauli ar savu nacionālo identitāti.

    Mans iegūldījums Rīgas Domes 2001. gada vēlēšanu kampaņā

    Manuprāt, pašreizējā Rīgas Dome ir viena no efektīvākajām poltiskajām institūcijām mūsdienu Latvijā. Lielu vērību domnieki pievērsuši izglītībai. Sākoties 2000./2001. mācību gadam, katram skolotājam, kurš strādā pilni slodzi, tika izsniegta 50 latu metodisko materiālu iegādei. Šķiet, ka nav pamatota mūsu pašvaldības izglītības iestāžu datorizācijas kritika. Ja arī skolēni neizmantos dāvātos datorus, tad elektronikas nozare, protams, attīstās ļoti strauji. Lēnā, bet noteiktā vidusšķiras veidošanās ir radusi atspoguļojumu arī Rīgas Domes politikā. "Pilsētas tēvi" apsver iespējas ar kredītu palīdzību veicināt dzīvokļu celtniecību jauno speciālistu vajadzībām. Mēs dzīvojam sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas apstākļos. Ja Saeimas pieņemtais likums garantē sociālo palīdzību gadījumos, ka ģimenes ienākumi ir mazāki par 28 latiem (šo naudu izmaksā no pašvaldību budžetiem), tad Rīgas Dome sniedz palīdzību ģimenēm, kuru ienākumi ir mazāki par 62 latiem. Nesen "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija ierosonāja atcelt braukšanas maksu publiskajā pilsētas transportā tiem pensionāriem, kuru pensija ir mazāk par 62 latiem. Nav liela māksla pārdalīt līdzekļus, apmierinot daudzās un dažādās vajadzības. Daudz grūtāk ir, dalot līdzekļus, saglabāt stabilu pilsētas budžetu un tieši to ir spējusi Rīgas Dome. Es aicinu jūs balsot par "Tevzemi un Brīvībai/LNNK"!

 

Latvijas vēsture

    Mūsu senču mitoloģijas izpēti traucē daudzas un dažādas spekulācijas. Nekad mēs neuzzināsim, vai Dievs, Jānis un Māra ienākuši pie mums no kristietības vai radušies, pārveidojoties indoeiropiešu mitoloģijai. Šo problēmu nepārprotami rada nepietiekama rakstīto avotu bāze.

    Laimīga ir tā nācija, kurai ir sava aristokrātija. Savu nelielo aristokrātiju mēs slikti pazīstam. Retais, piemēram, zina līvu ķēniņu Berkolcu dzimtu.

    700 gadu mēs bijām apspiesti, bet tas nenozīmē vienīgi ciešanas. Vācbaltiem ir nopelni mūsu tautas kristīšanā un piesaistē Eiropai. 14. un 15. gs. tagadējie Latvijas pamatiedzīvotāji vairāk cieta no kariem, mēra un citām slimībām, nekā no klaušām un nodevām (1348. gada mēra epidēmijā Eiropā un 1349-50. – Livonijā pelna daudz lielāku ievērību). 16. –19. gs. latviešu zemnieki bija dzimtcilvēki, bet nekad viņi nav bijuši vergi.

    19. gs. sešdesmitajos gados pēc zemes izpārdošanas zemniekiem, vācbaltu muižniecība zaudēja iniciatīvu un vairs nespēja neko konstruktīvi piedāvāt.

    Latvijas neatkarības ideja radās 1905. gada revolūcijas laikā. Nedz pirmā, nedz otrā Pasaules kara, nedz Brīvības cīņu laikā Vācija vairs nespēja dot latviešiem neko pozitīvu. 1919. gadā fon der Golds un Bergmonts nogalināja daudz vairāk cilvēku nekā viņa pretinieki. Mūsdienu īpašuma tiesību izpratne neļauj atsavināt zemi bez kompensācijas, taču 20. gadu sākumā varbūt arī nebija citas izejas.

    Runājot par 1934. gada 15. maija apvērsumu, pamatoti par lielu sasniegu uzskata humāno faktu, ka nebija masu slepkavību. Tomēr politisko brīvību apspiešana bija bargāka nekā tādās autoritārās zemēs kā Lietuva, Igaunija un Polija.

    Laiku no 1940. līdz 1956. gadam vajadzētu nosaukt par masu slepkavību laikmetu. Nav svarīgi, kas un kādēļ slepkavojis. Holokaustam sākoties, Latvijas Republika piederēja pie tām nedaudzām valstīm, kas sniedza patvērumu Vācijas ebrejiem. Tomēr nacistu okupētajās zemēs trakoja visu tautu antisemīti. Par to, protams, būs jāatbild arī latviešu noziedzniekiem, ja vien, un tas ir ļoti iespējams, viņi ir dzīvi.

    Domāju, ka vēstures mācīšanai skolā ir divi mērķi, kas mani šeit interesē: pirmkārt, veicāt patriotismu, otrkārt - akadēmisko izpratni par šo priekšmetu. Otrā mērķa sasniegšanai labāk mācīt Latvijas vēsturi kā pasaules vēstures sastāvdaļu. Ja es būtu augstskolas pasniedzējs, es lasītu kursu “Latvijas vieta pasaules vēsturē”. Patriotisma veicināšana, mācot tikai Latvijas vēsturi, būtu atstājama pamatskolai.

  ================================

DZEJOĻI

 

Tasmāniešiem

 

Kā tu vari tur Zemes otrā pusē tik mierīgi gulēt, baltais cilvēk,

Pat tavi sapņi tev nepieder! Tās mūsu vīru nokauto ķenguru ēnas,

Tās mūsu sievu lasītās gliemežnīcas, mūsu mirušo bērnu nogrieztās galviņas,

Tās mūsu mātes sev nēsāja līdzi.

Ar to mēs nākam un apsūdzam!

Tālajā salā mēs iemācījāmies, kas ir pastarā tiesa.

Tā sauc tavu ķengurādas maisu. Kurā tu, svešais, savādais Ragirobā, glabā slimības.

Lien pats tu tur iekšā!

Lien iekšā!

Mēs pieprasām!

Ar saviem kuģiem

Un taviem suņiem, un zivīm!

Mēs vēl celsimies augšā!

Un medīsim tādu valzirgu, kādu tava ļaunā acs nav redzējusi;

Un taisīsim tādu troksni,

Kādu tava ļaunā auss nav dzirdējusi!

Mēs nodedzināsim savu salu,

Jo mēs esam uguns, un tad mums mūžīgi pietiks jūras zāļu

Un skudras, un kaijas dēs garšīgas olas,

un dzims bērni, un roņi,

Un ķenguri vairosies vaisli.

 

Franciskāniete

 

Viņa stāvēja Rīgas centrā.

Uz ielas baložiem drupačas bēra.

Caur septiņiem gadsimtiem Asīzas Franciska balsi šī sieviete dzirdējusi.

Viņa sniedza man drupaču sauju. Tad pienāca meitene maza. Nu visi mēs barojām putnus.

Es zinu, pēc septiņsimt gadiem mūžīgā Rīgā Aasīzas Franciska vārdā

Aizvien vēl kāds baložus baros.

 

Viņš Rīgu atdeva

 

Viņa labdzimtība ģenerālis Korņilovs Rīgu atdeva.

Pēc diviem gadiem Rīgu atdeva.

Kad brālis mans aizgāja miera svētkos,

Kad mana māte palika Kurzemē, tālu, tik tālu…

Mēs tikai kareivji esam.

Mēs tikai pavēli pildām,

Bet tālāk ne soli mēs neiesim!

Kā kārkli šai upmalā ieaugsim!

Un tad nāks vētra.

Mūs jaunā Rīgā un jaunā Kurzemē atpakaļ atdzīs.

Mēs atdevām Rīgu?!

Nemūžam to neatdosim!